Kriminālistika ir jebkura veida zinātne, ko izmanto juridiskajā vai tiesu sistēmā, lai atbalstītu un atbalstītu likumu. Kad noziegums ir noticis un pierādījumi tiek savākti vietā, zinātnieki to analizē, nonāk pie zinātniskiem rezultātiem un sniedz ekspertu liecību par saviem konstatējumiem. Kriminālistikas zinātne koncentrējas uz faktiem, kas pierāda, ka krimināllietā vai civillietā noticis kaut kas.
Vēsture
Zinātnisko principu izmantošana, lai pierādītu vainu vai nevainību krimināllietās, ir vismaz 700 A.D., kad ķīnieši atklāja, ka katrs cilvēka pirkstu nospiedums ir unikāls un izmantojis šo faktu strīdu risināšanai. 1800. gados zinātnieki izstrādāja ķīmiskos testus asins klātbūtnei un sāka salīdzināt ar dažādiem šaujamieročiem izspiestas lodes. 1905. gadā prezidents Theodore Roosevelt izveidoja Federālo izmeklēšanas biroju krimināllietu analīzei. 1985.gadā Anglijas Sir Alec Jeffreys izstrādāja procesu jebkura cilvēka ģenētiskā materiāla vai DNS profilēšanai. Šodien zinātniskā analīze ir būtiska, lai noteiktu aizdomās turētā vaina gandrīz jebkurā krimināllietā.
$config[code] not foundVeidi
Amerikas Kriminālistikas zinātņu akadēmijā ir uzskaitītas 10 tiesu medicīnas zinātnes kategorijas, tostarp bioloģija (dzīvības zinātne), psihiatrija un uzvedības zinātne, toksikoloģija (indīgu vielu izpēte) un antropoloģija (cilvēku atlieku izpēte). Tomēr gandrīz jebkuru zinātnisko disciplīnu var izmantot, lai analizētu pierādījumus krimināllietā. Piemēram, kukaiņu zinātnieki (entomologi) var pētīt slepkavības (zagļus) par slepkavības upuri, lai palīdzētu izmeklētājiem noteikt nāves laiku. Augu zinātnieki (botānisti) analizē noziedzīgos objektos savāktos augu materiālus un cietušos vai aizdomās turētos. Datorzinātne ir vēl viena disciplīna, kas arvien vairāk tiek aicināta iegūt un analizēt digitālos pierādījumus krimināllietās.
Funkcija
Neskatoties uz to zinātnisko specialitāti, visiem tiesu zinātniekiem ir tāds pats mērķis: pārbaudīt pierādījumus no nozieguma vietas, izmantojot stingri zinātniskas zināšanas un principus, lai atrastu faktus par krimināllietu. Tā kā rezultāti ir objektīvi fakti, tiesu medicīna var būt noderīga gan kriminālvajāšanai, gan aizstāvībai. Jebkura tiesu medicīnas disciplīna var pierādīt, vai un kā aizdomās turētie un cietušie ir saistīti viens ar otru vai pašu nozieguma vietu.
Ieguvumi
Kriminālistika ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām krimināllietas daļām. Eksperti, kas mācās nozieguma vietā savāktos pierādījumus un izskaidro savus zinātniskos atzinumus žūrijai, dod iespēju žūrijām pieņemt labus lēmumus par vainu vai nevainību. Tiesu kabineta spriedumi nav balstīti uz netiešiem pierādījumiem vai aculiecinieku pārskatiem, bet gan uz stabilu, zinātnisku faktu. Jo vairāk attīstās dažādas zinātnes jomas, jo svarīgāka tiesu zinātne būs tiesu lietās un tiesu sistēmas loma, lai notiesātu vainīgos un attaisnotu nevainīgo.
Apsvērumi
Kriminālistikas zinātniekiem ir jāpievērš uzmanība pašai zinātnei, nevis noziegumam. Lai tie būtu noderīgi tiesā, tiem ir jābūt objektīviem, ticamiem un balstītiem tikai uz zinātniskiem faktiem. Ja fakti rāda, ka nav iespējams izdarīt skaidru secinājumu, viņiem tas jānorāda kā konstatējums. Kriminālistikas zinātnieki nav likuma pusē. Tie atrodas zinātniskās patiesības un faktu pusē, un tiem ir jāatrodas aiz jebkādiem rezultātiem, ko viņi atklājuši.
