Pagājušajā nedēļā organizācijas sanāksmē, kas nodrošina pirmssēklu finansējumu jaunizveidotiem uzņēmumiem ar augstu izaugsmes potenciālu, es runāju ar vairākiem uzņēmējiem par viņu centieniem iegūt savu „A” kārtu no riska kapitāla un eņģeļu grupām.
Es atkal dzirdēju, ka uzņēmēji atturas no kopējās atturēšanās, ka viņiem ir grūtības piesaistīt investorus, lai finansētu savus uzņēmumus, kamēr viens no investoriem nav ieinteresēts. Bet, tiklīdz viens ieguldītājs kļūst ieinteresēts, daudzi citi drīz seko.
$config[code] not foundŠis modelis, ko esmu dzirdējis daudzas reizes, ir pilnīgi saprotams, ja jūs izmantojat nelielu sociālo psiholoģiju, lai saprastu, kā cilvēki pieņem lēmumus par ieguldījumiem jaunizveidotajos uzņēmumos. Kad lietas ir neskaidras - kādas ir jaunās izaugsmes izaugsmes, cilvēki noteikti raugās uz citu uzvedību, lai noskaidrotu, kā spriest par kaut ko.
Lēmumu pieņemšanas sociālā psiholoģija nenoteiktībā dod mums šādu noteikumu par to, kā ieguldītāji izdomā, vai finansēt jaunus uzņēmumus: Ja citi cilvēki domā, ka jauns uzņēmums ir labs ieguldījums, tad tas ir. Ja citi cilvēki nedomā, ka jauns uzņēmums ir labs ieguldījums, tad tas nav.
Ieguldītāju uzvedības psiholoģiskais princips man liek domāt, ka sabiedriskās politikas veidotājiem, kas ir ieinteresēti veicināt augsto izaugsmi veicinošu uzņēmējdarbību savā reģionā, būtu jāizveido „Potemkin Village Ventures”. Minētais Krievijas ministrs, kurš uzcēla viltus ciemus, lai muļķotu Katrīnu Lielo, šis valdības vadītais riska fonds izteiktu „viltus” interesi finansēt jaunus uzņēmumus. Šī viltus interešu rezultātā reālie riska kapitālisti un biznesa eņģeļi kļūtu ieinteresēti un finansētu uzņēmumus.
Protams, Potemkin Village Ventures nekad nevarētu notikt. Ieguldītāji ne tikai noskaidros, kas notiek laika gaitā, bet valdības iestādes nevēlas iesaistīties pasākumos ar šādu ēnu ētiku.
Bet Potemkin Village Ventures ideja ilustrē manu viedokli. Liela daļa ieguldītāju dara, kad izlemj, kurus potenciālos uzņēmumus finansēt, ir noskaidrot, ko citi ieguldītāji ir ieinteresēti, lai noskaidrotu, ko viņiem vajadzētu finansēt. Viņu lēmumu pieņemšanas process ietver daudz vairāk grupu psiholoģiju un daudz mazāk racionālu ekonomiku, nekā daudzi domā.
Uzņēmējiem, ieguldītājiem un politikas veidotājiem būtu jāatzīst, ka psiholoģija ir ieguldījums jaunizveidotos uzņēmumos, nevis vienmēr cenšas to racionalizēt.
5 Piezīmes ▼
