Daudzi politikas veidotāji tic augstā izaugsmes uzņēmuma mītai kā nodarbinātības sudraba lode. Saskaņā ar šo mītu strauji augošie jaunie uzņēmumi pievieno tik daudz darbinieku, ka viņi kompensē darbavietas, kas zaudētas uzņēmumos, kas stagnējas, saraujas vai mirst. Tāpēc nodarbinātības veicināšana ir tikai jautājums par jaunu, strauji augošu uzņēmumu noteikšanu.
Šis mīts ir pievilcīgs mūsu ievēlētajiem ierēdņiem, kuriem patīk svinēt uzņēmējus, kuru drosme un vīzija rada darba vietas citiem. Diemžēl tas ir mīts. Augsti augoši jaunie uzņēmumi ir pārāk maz un pārāk lēni aug, lai kompensētu citu uzņēmumu izpostītos darbus.
$config[code] not found
Avots: Izveidots no Darba statistikas biroja datiem
Šo jautājumu atspoguļo Darba statistikas biroja (BLS) dati par 1994. gadā uzsākto uzņēmumu grupas kohēziju. BLS izsekoja nodarbināto cilvēku skaitu visos uzņēmumos, kas sākās 1994. gadā katru gadu līdz 2009. gadam.
Iepriekš minētajā attēlā šos skaitļus esmu iztulkojusi procentos no kohortas 1994. gada nodarbinātības, ko pārstāvēja nākamais gads. Izņemot 1994. gadu, kad kohortas nodarbinātība palielinājās līdz 100,4 procentiem no 1994. gada līmeņa, kohortā katru gadu strādā mazāk cilvēku. Patiesībā līdz 1994. gadam uzņēmumos, kas dibināti 1994. gadā, bija nodarbināti tikai 61,9 procenti to cilvēku skaita, kuri strādāja viņu dibināšanas gadā.
Skaitliskā sastāva samazināšanās nozīmē, ka 1994. gadā uzsāktie strauji augošie uzņēmumi nekad nerada pietiekami daudz darbavietu, lai kompensētu tos, kas zaudēti tajā pašā gadā dibinātajos uzņēmumos, kas sarūk vai mirst (nemaz nerunājot par tiem, kas nāk no citām grupām, kas saņem mazāks vai pazūd).
Lai gan strauji augošie uzņēmumi ir svarīgi - bez tiem nodarbinātības modeļi izskatītos vēl sliktāk - vien viņi nevar saglabāt nodarbinātību, nemaz nerunājot par to augšanu.
1
