Biznesa pasaulē ir daudz dažādu darba attiecību veidu starp uzņēmumiem un indivīdiem. Dažas pozīcijas nāk ar darba devēja sniegtajiem pabalstiem, kā arī noteiktām juridiskām saistībām, kas nepieciešamas gan darba devējam, gan darbiniekam. Citi amatu veidi var būt pagaidu rakstura vai pamatojoties uz konkrētu līgumu, kas noslēgts starp abām pusēm. Darba devējiem un darbiniekiem ir jāapzinās atšķirības.
$config[code] not foundDarba līgumi
schild2 attēls ar Dron no Fotolia.comDarba līgums ir oficiāls līgums, kurā uzņēmums vai organizācija pieņem darbā darbinieku. Darba līgumā noteikts, ka darba devējs paplašina darba piedāvājumu personai. Līgumā parasti tiks izklāstīti amata pienākumi un pienākumi, algas vai algas, ko darbinieks saņems, ņemot vērā šos pienākumus, un nepieciešamās stundas un citas saistības, kas nepieciešamas amatam. Ja līgums ir noslēgts uz noteiktu termiņu, tiks norādīts paredzamais nodarbinātības ilgums, vai arī varētu norādīt, ka nodarbinātība ir "pēc vēlēšanās", kas nozīmē, ka to var pārtraukt jebkura puse jebkurā laikā.
Līgumi par pakalpojumu
profesija de servisa attēls, ko radījis yannik LABBE no Fotolia.comLīgumā par pakalpojumu sniegšanu parasti noteikts, ka pakalpojumu sniedzējs veic noteiktus pienākumus uzņēmumam vai organizācijai, lai gan pakalpojumu sniedzējs faktiski nav nomas puses darbinieks. Pakalpojumu sniedzēju parasti sauc par neatkarīgu darbuzņēmēju. Parasti pakalpojumu sniedzējs būtu pašnodarbināta persona vai uzņēmums, kas piedāvā tādus pakalpojumus kā ainavu uzturēšana, biroja tīrīšana, bērnu aprūpe vai cita veida mājas pakalpojumi. Pakalpojumu līgumus var izveidot arī tradicionāliem biroja darbiem vai citiem biznesa pakalpojumiem. Pakalpojuma līgumu var sniegt īslaicīgi vai neregulāri. Bieži vien līgums ļauj jebkurai pusei pārtraukt attiecības jebkurā laikā.
Galvenās atšķirības
domājot par atšķirīgu tēlu, ko Photosani no Fotolia.comIr dažas skaidras atšķirības starp darba līgumu un pakalpojumu līgumu. Darba līgumā persona tiek uzskatīta par darba ņēmēju. Kā darbiniekam viņai var būt tiesības uz darbinieku pabalstiem, piemēram, apmaksātu atvaļinājumu, apmācību, veselības apdrošināšanu, un viņai parasti būtu jāaptver valsts programmas, piemēram, darba ņēmēju kompensācija un bezdarbnieka pabalsti. Turpretim pakalpojumu sniedzējs nav darba līgums par pakalpojumu sniegšanu un parasti tam nav tiesību uz darba devēja sniegtajiem pabalstiem. Lielākā daļa pakalpojumu sniedzēju ir atbildīgi par saviem nodokļiem un apdrošināšanu.