Mana vienīgā sūdzība par viņiem ir tāda, ka viņiem nav jāpieprasa vai jāpieprasa atgriezties un aplūkot nodokļu politiku, lai pārliecinātos, ka tas sasniedz to, kas bija paredzēts. Ja man vajadzētu uzminēt, es teiktu, ka Capitol Hill ir daži cilvēki, kuri nerūpējas par to, vai tas izpilda savus mērķus, vai ne, jo viņiem ir ideoloģija, lai aizstāvētu un nekad neuztvertu praktiskās problēmas, kas saistītas ar valsts vadīšanu.
Bet tas ir cits raksts.
GAO tikko darīja savu darbu, kad tā nesen publicēja ziņojumu par pāris jauno Valsts kases departamenta mazo uzņēmumu kreditēšanas programmu īstenošanu, kas izveidotas ar 2010. gada Likumu par mazajiem uzņēmumiem darba vietas. Abas programmas ir Mazo uzņēmumu kreditēšanas fonds (SBLF) un Valsts mazo uzņēmumu kredītu iniciatīva (SSBCI), un tie, šķiet, darbojas galvenokārt labi.
SBLF nodrošina kapitālu mazām bankām, kas definētas kā kvalificētas bankas ar mazāk nekā 10 miljardiem ASV dolāru aktīviem un kas sastāv no vietējām kopienām un kopienas attīstības aizdevumu fondiem, lai mudinātu viņus palielināt aizdevumus mazajiem uzņēmumiem. SSBCI atbalsta valsts un pašvaldību mazo uzņēmumu kreditēšanas programmas, kas darbojas līdzīgi kā SBA mazo uzņēmumu kreditēšanas programmas. Tās ir valsts un vietējās programmas, kas sniedz aizdevumus kredītspējīgiem maziem uzņēmumiem un ražotājiem, kuri nevar (nenoteiktu iemeslu dēļ) citādi saņemt kredītu.
Protams, Valsts kases departaments ir izstrādājis procesus un procedūras, lai uzraudzītu iesaistīto banku atbilstību SBLF programmas juridiskajām un ziņošanas prasībām. Pastāv arī tādas prasības finanšu iestādēm, ar kurām partnervalsts partneris vēlas izmantot SSBCI līdzekļus šo attiecību kontekstā. GAO pēdējā programmas revīzijā ieteica šīs procedūras, un tāpēc viņi bija priecīgi redzēt, ka Valsts kase veica vismaz dažus padomus.
Tajā pašā laikā, šķiet, ka programmām ir bijusi noteikta izmēra ietekme. Vidēji SBLF dalībnieki palielināja kopējos uzņēmējdarbības aizdevumus par 31% un palielināja mazo uzņēmumu aizdevumus par $ 1 miljonu par 14%. SSBCI programma nav devusi tikpat lielu ietekmi, vismaz saistībā ar to, kas ir izmantots salīdzinājumā ar to, kas bija pieejams. Līdz šim valstis ir izmantojušas aptuveni 10% no programmas līdzekļiem, un likums paredz, ka Valsts kase var (bet tas nav nepieciešams) izbeigt līdzekļus, kas nav piešķirti valstīm, kurām ir divus gadus pēc šīs valsts līdzdalības programmā.
Šajā jaunākajā gada pārskatā GAO norāda, ka Valsts kases departamentam ir bijušas dažas ziņošanas problēmas abās programmās. Tās metodoloģijā SBLF programmas novērtējumā, kura rezultāti tika publicēti kongresam iesniegtajā ziņojumā, bija dažas problēmas, kuras GAO atklāja, ka tās pārspīlēja programmas ietekmi. SBLF amatpersonas, atbildot uz GAO konstatējumiem, teica, ka tās turpina izvērtēt iespējamās novērtēšanas metodes, tostarp, iespējams, papildu datu vākšanu no iesaistīto finanšu iestāžu izlases.
Tikmēr vēl viens darījums ar Valsts kasi vēl nav saistīts ar SSBCI programmu. Par starteriem viņi nav sapratuši, kāda būs viņu procedūra, lai izbeigtu valsts līdzekļus, kas nav piešķirti valstīm ar 2 gadu termiņu. Valsts kases amatpersonas saka, ka šobrīd tām nav nodoma izmantot šo iestādi, bet, kā norāda GAO, tikai tāpēc, ka jūs to nedarīsiet tieši tagad, tas nenozīmē, ka jums nav nepieciešams izdomāt, kā tas būs izdarīt vēlāk vai zem līnijas vai citas administrācijas. Procedūra ir jāizstrādā, jāapstiprina un jānorāda, vai tā tiek izmantota tagad vai nē.
Vēl viena problēma ar SSBCI ir tā, ka, lai gan Valsts kase ir izstrādājusi programmas darbības rādītājus, viņi vēl nav sapratuši, kā padarīt informāciju publiski pieejamu. (Nez, ja tas jums šķiet tik dīvaini, cik tas man ir? Cik grūti ir izdomāt kā publiskot šo informāciju?) Informācija tiek dalīta ar valstīm „ar konferenču un tehniskās palīdzības palīdzību”, bet acīmredzot tā nav pierakstīta tādā formā, kādā tā var būt reāli noderīga valstīm, Kongresam vai balsošanai sabiedrībai. Šķiet, ka GAO to iebilst.
Ņemot vērā varbūtību, ka šīs programmas turpinās darboties vismaz pašreizējās administrācijas laikā, iespējams, ka Valsts kasei būtu labi jāsasniedz pārskati. Ar visām runām par fiskālām klintīm un draudošiem budžeta samazinājumiem katrai programmai būs jāpamato tās pastāvēšana, un, ja šīs programmas patiešām palīdz uzņēmumiem palikt virs ūdens un radīt darbavietas, tad Valsts kasei vajadzētu izsaukt ziņas no katras jumta Vašingtonā.
ASV karogs ar amerikāņu naudu Foto caur Shutterstock
3 Piezīmes ▼
